Aptumsuma maiņzvaigzne - dubultzvaigzne, kur viena zvaigzne riņķo ap otru zvaigzni tā, riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz cita citu.

Ārējā planēta - planēta, kas atrodas tālāk no Saules, nekā Zeme.

Asteroīds - mazā planēta, kas riņķo ap Sauli un kuras izmēri salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem ir mazi.

Asteroīdu josla - Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo lielākā daļa mazo planētu.

Astronoms -zinātnieks, kas pēta debess objektus.

Astronomija - zinātne par Visumu un tajā sastopamajiem debess ķermeņiem, to uzbūvi, rašanos, kustību un attīstību.

Astronomiskā vienība, ua - astronomijā lietota garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei (149 000 000km).

Atmosfēra - planētas gāzu apvalks.

Baltais punduris - neliela, ļoti blīva zvaigzne ar ļoti augstu temperatūru, kura tuvojas sava mūža noslēgumam.

Bolīds - ļoti spožs meteors.

Cefeīda - pulsējoša maiņzvaigzne, kam raksturīga regulāra spožuma maiņa.

Debess sfēra - iedomāta sfēra apkārt zemeslodei, uz kuras projicē debess spīdekļus tā, kā tie redzami novērošanas vietā.

Dubultzvaigzne - divas zvaigznes, kas riņķo ap kopējo smagumcentru pa eliptiskām orbītām.

Ekvators - iedomāta līnija apkārt Zemei vai kādai citai planētai tās visapjomīgākajā vietā. Tas sadala planētu divās puslodēs. Augšējo pusi sauc par ziemeļu puslodi, apakšējo - par dienvidu puslodi.

Elipse - ovālveida līkne. Planētu orbītas apkārt Saulei ir eliptiskas.

Fāze - astronomijā Mēness vai kādas planētas šķietamā forma, kādu to redz no Zemes. Piemēram, jaunmēness vai pilnmēness.

Fizikāla maiņzvaigzne - maiņzvaigzne, kuras spožums mainās zvaigznē notiekošo procesu rezultātā.

Gaismas gads - attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, lai izteiktu attālumus līdz planētām un zvaigznēm. Šo attālumu gaisma noiet viena gada laikā, un tas ir 9450 miljardi kilometru.

Galaktika - gigantisks zvaigžņu kopojums.

Gāze - tāda viela kā gaiss vai tvaiks, kas nav cieta vai šķidra.

Gravitācija - spēks, kas notur objektus pie Zemes vai pie jebkura cita astronomiska objekta. Gravitācija notur planētas orbītā apkārt Saulei.

Hondrīts - akmens meteorīts, kas satur apaļus graudiņus - hondras.

Hromosfēra - zvaigznes atmosfēras slānis, kas atrodas virs fotosfēras.

Iekšējā planēta - planēta, kas atrodas tuvāk Saulei, nekā Zeme.

Jaunmēness - Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.

Jonosfēra - planētas vai pavadoņa atmosfēras jonizētā daļa.

Komēta - no ledus, gāzēm un putekļiem sastāvošs debess ķermenis, kas riņķo apkārt Saulei

Kvazārs - zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kas izstaro ļoti spēcīgus radioviļņus.

Lava - izkususi masa, ko izgrūž vulkāni un kas atdziestot sacietē.

Lodveida zvaigžņu kopa - sfēriska zvaigžņu sistēma, kurā ir vismaz 100 tūkstoši zvaigžņu.

Magnetosfēra - debess ķermeni aptverošs magnētiskais lauks.

Maiņzvaigzne - zvaigzne, kam notiek spožuma izmaiņas.

Mazā planēta - sk. asteroīds.

Mēness aptumsums - tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.

Meteorīta krāteris - noapaļots padziļinājums planētas, pavadoņa vai mazās planētas virsmā, kas radies, nokrītot lielam meteorītam.

Meteorīts - Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Meteorīds - Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.

Meteors - gaismas parādība pie debess, ko rada sīks, ciets ķermenis, kas, nonākdams Zemes atmosfērā, sadeg.

Miglājs - gāzes un putekļu apgabals Galaktikā un citās zvaigžņu sistēmās.

Milzu planēta - liela masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Milzu zvaigzne, milzis - liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne. Pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos.

Neitronu zvaigzne - zvaigzne, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Neregulāra maiņzvaigzne - maiņzvaigzne, kuras spožums mainās haotiski.

Nova - maiņzvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu.

Observatorija - astronomiskiem novērojumiem paredzēta ēka, kurā parasti novietots teleskops.

Orbīta - līnija pa kuru kosmiskajā telpā pārvietojas debess ķermenis.

Pārmilzu zvaigzne, pārmilzis - liela diametra un ļoti lielas starjaudas zvaigzne. Pēc temperatūras pārmilzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos pārmilžos, dzeltenajos pārmilžos un baltajos pārmilžos.

Pavadonis - dabisks vai mākslīgs objekts, kas riņķo ap kādu debess ķermeni.

Piena Ceļš - blāva, gaiša josla, kas pa riņķi stiepjas pāri visai debess sfērai.To ar savu spožumu veido tūkstošiem zvaigžņu.

Pēdējais ceturksnis - Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).

Pilnmēness - Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pilnībā.

Pirmais ceturksnis - Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).

Planēta - liels debess ķermenis, kurš riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un kurā nenotiek zvaigznēm raksturīgi procesi.

Planētas gredzens - daudzas sīkas daļiņas, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē.

Protozvaigzne - topoša zvaigzne.

Protuberances - milzīgi nokaitētas gāzes veidojumi, kas paceļas no Saules virsmas vairākus simtus kilometru augstumā.

Pundurnova - nova, kuras spožuma izmaiņa ir ievērojami mazāka, nekā parastai novai. Pundurnovu uzliesmojumi periodiski atkārtojas.

Pulsārs - pulsējošs kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu laika intervālu.

Radioteleskops - īpašs teleskops radioviļņu uztveršanai no zvaigznēm un citiem debess ķermeņiem.

Regolīts - irdens materiāls, kas klāj atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmas.

Sarkanais milzis - liela diametra zemas temperatūras un lielas starjaudas zvaigzne.

Sarkanais punduris - neliela diametra zemas temperatūras un mazas starjaudas zvaigzne.

Saule - Zemei tuvākā zvaigzne. Tā ir milzīga, sakarsētu gāzu lode.

Saules sistēma - planētu, asteroīdu, komētu un citu apkārt Saulei riņķojošu objektu sistēma.

Saules aptumsums - tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nonāk tieši starp Sauli un Zemi.

Supernova, pārnova - zvaigzne, kas eksplodē un līdz ar to beidz eksistēt.

Teleskops - instruments, ko astronomi lieto zvaigžņu un citu objektu novērošanai.

Uzliesmojoša maiņzvaigzne - maiņzvaigzne, kuras spožums mainās izvirdumu, uzliesmojumu, sprādzienu rezultātā.

Vaļējā zvaigžņu kopa - sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigznes. Vaļējā zvaigžņu kopa sastāv no jaunām zvaigznēm.

Visums, kosmoss - visa ap mums esošā pasaule, kas ir bezgalīga laikā, neierobežota telpā un bezgala daudzveidīga formu ziņā.

Zemes grupas planēta - neliela planēta, kurai ir cieta virsma un plāna atmosfēra. Zemes grupas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme un Marss.

Zemes mākslīgais pavadonis, ZMP - kosmiskais aparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi.

Zvaigzne - gaismu un citu starojumu izstarojošs lodveida debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).

Zvaigznājs - noteikts debess apgabals, kurā parasti atrodas raksturīgs spožāko zvaigžņu grupējums un citi objekti.

Zvaigžņlielums - lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu.

Zvaigžņu asociācija - ļoti jaunu zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.

Zvaigžņu kopa - gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa.