Šajā lapā ir apkopotas anekdotes, kuras radušās dabas parādību neizpratnes un zināšanu trūkuma dēļ.

Izlasi anekdotes un padomā, ko nezin vai neizprot to varoņi.

Skolotājs ģeogrāfijas stundā: “Jūs, bērni, jau būsiet dzirdējuši, ka Zeme griežas ap Sauli.”
Skolēns: “Bet ko Zeme dara naktī, kad Saule nespīd?’’

Skolotājs: “Kas zina teikt piemēru, kur redzams, ka siltums izpleš, bet aukstums sarauj ķermeņus?”
Skolēns: “Par dienām. Vasarā tās izplešas garumā, bet ziemā saraujas īsumā.”

Jānis: “Ārā ir auksts laiks, jo pūš ziemeļa vējš.”
Anniņa: “Vai ziemeļa vējš aizvien auksts?”
Jānis: “Aizvien, lai nāk no kuras puses nākdams.”

Notiek sacensība starp ASV un kādu citu kosmisko lielvalsti.
Lielvalsts ģenerālsekretārs izsauc pie sevis kosmonautus un saka: “Amerikāņi ir aizlidojuši uz Mēnesi, bet mēs lidosim uz Sauli.”
Kosmonauti uztraucas: “Biedri, ģenerālsekretār, kā tad mēs varam lidot uz Sauli - sadegsim taču.”
“Neuztraucieties”, atbild ģenerālsekretārs: “Mēs lidosim naktī!”

Ansis jautā: “Kas ir tālāk - Mēness vai Amerika?”
Kārlis atbild: “Amerika, to nevar redzēt!’’

Dēls prasa tēvam: “Iedod man dolāru, gribu aiziet paskatīties uz Mēnesi teleskopā.”
Tēvs saka: “Pagaidi nedēļu, tad tu par to pašu naudu redzēsi divreiz vairāk!”

Divi astronomi ir veikuši novērojumus, un tagad veic iegūto datu analīzi.
Pirmais saka: “Mūsu tikko atklātā komēta ietrieksies Zemē tieši pēc 423 gadiem un 15 dienām.”
Otrais pārjautā: “Vai tu esi drošs? Ja mēs būsim kļūdījušies, tad kā mēs varēsim cilvēkiem acīs skatīties!”

Ja kāds tev vaicā, kas derīgāks - Saule vai Mēness, tad atbildi - Mēness, jo Saule spīd dienā, kad tāpat ir gaišs, bet Mēness - naktī.

Kāds iereibis vīrs iet pa trotuāru. Viņam pretī nāk kāds cilvēks, kurš iereibušajam jautā: “Sakiet, lūdzu, kas pašlaik spīd pie debess - Saule vai Mēness?”
“Patiešām nezinu, neesmu vietējais, ” atbild iereibušais.

Jānis saka Pēterim: “Mēness ir tik liels, ka uz tā varētu saiet visi Zemes cilvēki.”
Pēteris atbild: “Bet padomā, kāda drūzmēšanās būtu pusmēness laikā!”

Kāda zinātniece, fiziķe, zinātnisko grādu spēja iegūt 1925. gadā. Viņas disertācijas nosaukums “Kosmiskās fizikas problēmas” kādam žurnālistam likās tik neticamas, ka laikrakstā tika nodrukāts: “Kosmētiskās fizikas problēmas”.

Skolotājs skaidrojis skolniekam par zemeslodi. Tā kā viņam nebijis nekādu līdzekļu, ar ko zemeslodi attēlot, tad viņš izvilcis savu tabakas maku un teicis, ka Zeme esot tāda pat apaļa kā šis tabakas maks.
Reiz atbraucis uz skolu inspektors un vaicājis skolniekiem, kāda esot zemeslode. Kāds no skolniekiem piecēlies un atbildējis: “Tāda kā skolotāja tabakas maks.”

Kāds zinātnieks savulaik izraudzījās astronomiju mutvārdu eksāmenam doktora pakāpes iegūšanai. Kad viņš ieradās eksaminēties pie pazīstamā astronoma un fiziķa, tas viņam uzdeva šādu jautājumu:
- Ko jūs darītu, redzot krītošu zvaigzni?
Zinātnieks, saprazdams, ka uz šo jautājumu jāatbild tā: “Es paskatītos pulkstenī, ievērotu laiku, noteiktu zvaigznāju, kurā tā parādījusies, kustības virzienu, aprēķinātu līniju, pa kuru tā pārvietojās”, nenocietās un atbildēja:
- Kaut ko vēlētos!

Skolotājs: “Pasaki man, Kārlīt, cik pavisam ir pasaules daļu?”
Kārlītis: “Piecas, skolotāj!”
Skolotājs: “Nu uzskaiti man tās!”
Kārlītis: “Viena, divas, trīs, četras un piecas.”

Ja arī tu zini kādu līdzīgu joku vai anekdoti, tad atsūti man un es to pievienošu pie pārējām anekdotēm.

Gribu nosūtīt anekdoti